Iestāšanās kursos.

Pirmajiem semestriem atlaide 15%!

           Bez pārrunām pieņemam:  skolēnus, sākot ar 5. klasi lietišķā nodaļā; uz programmēšanas sākumnodaļu  un programmēšanas pamatnodaļu - kursantus, kuri ir ieguvuši pasniedzēju rekomendācijas, olimpiāžu laureātus un skolēnus ar labām sekmēm matemātikā (ir jāuzrāda administrācijai diploms vai liecība) .

Pārējie skolēni tiek pieņemti vai pēc pārrunām vai pēc iepazīstinošas nodarbībām programmēšanā. Tādiem ir jāsarunā ar administrāciju pa tel. 67336035, 26428902.

Olimpiāžu hronikas. Piezīmes skrienot.

S.Meļņiks.

Protams, runa būs par informātikas olimpiādēm. Nepagāja vēl pusgads (ko nu tur, nepagāja pat pieci mēneši), kad es rakstīju piezīmes nākošajai olimpiādes sezonai 2012-2013, bet viena daļa no sezonas jau ir aiz muguras. Visādā ziņā, vismasveidīgākie posmi Latvijā jau ir pagājuši. Tad kāpēc piezīmes skrienot? Uz kurieni skrienam? Tas taču skaidrs – uz IOI (visādam gadījumam: IOI – tā ir starptautiskā informātikas olimpiāde), kas notiks jūlija pirmajā pusē Austrālijā. 2.-3.martā Siguldā notika LIO pēdējais – atlases – posms, Latvijas izlase uz Baltijas olimpiādi ir noteikta, un te nu sākās viskarstākais laiks. Tieši izlases treniņi. Tieši tāpēc – skrienot...

Oktobrī (2012) es uztaisīju dažu olimpiāžu mini-apskatu, kurās, manuprāt, ir jāpiedalās tiem, kuri gribētu vairāk nodarboties ar sporta programmēšanu. Ir patīkami, ka ne mazums Latvijas dalībnieku ir parādījuši sevi tajās. Un arī rezultāti, piesardzīgi sakot, ir sastopami visai neslikti. Bet marts iepriecināja mūs ar veselu brīnišķīgu rezultātu virkni.

Pirmkārt, visa izlase parādīja ļoti cienījamus rezultātus atlases posmā.

http://vip.latnet.lv/lio/panakumi/Atlases2013_rez.pdf.

Tāpēc jau viņi arī ir izlase, taču es domāju saturisko rezultātu daļu, atlase ir pazīstama ar saviem tradicionāli sarežģītiem (un ļoti sarežģītiem) uzdevumiem.

Taču ar panākumiem iekšējās frontēs mūsu izlases dalībnieki neaprobežojās. 8.-9.martā Maskavā notika VII Maskavas atklātās skolēnu programmēšanas olimpiādes noslēdzošais posms. Sākotnējā posmā neklātienē piedalījās 2100 cilvēku. Finālā iekļuva apmēram 400. Protams, lai aizbrauktu uz olimpiādi Maskavā, ir jāpieliek pūles, taču divi mūsu audzēkņi – Aleksejs Zajakins un Andrejs Sautins (un viņu vecāki, protams) – šīs pūles pielika. Rezultātā Aleksejs Zajakins ieguva I pakāpes diplomu, uzrādot 11.-12.rezultātu absolūtajā ieskaitē (kopā tika piešķirti 38 pirmās pakāpes diplomi –

http://olympiads.ru/zaoch/2012-13/final-results.shtml

Spīdošs rezultāts! Es nevisai bieži ŠĀDI novērtēju mūsu audzēkņu sniegumu (īpaši pirms svarīgiem startiem, bet Baltiāde notiks jau 8.-12.aprīlī), taču citu vērtējumu man nav – pietiek apskatīties, kas tabulā ir viņam priekšā un kas palika aiz viņa.

Taču marts – vispār ļoti aktīvs olimpiāžu laiks. Un Ojārs Ratnieks nolēma braukt uz Informācijas tehnoloģiju, mehānikas un optikas universitātes Individuālo skolēnu informātikas un programmēšanas olimpiādi. Pastāvīgie lasītāji jau ir daudz dzirdējuši par to – tieši tā rīko arī Viskrievijas komandu olimpiādi, kurā mūsu komandas pietiekami veiksmīgi piedalījās. Ojāram tur patika J, un viņš nolēma aizbraukt arī uz individuālo olimpiādi. Šodien (2013.gada 17.martā) olimpiāde beidzās. Ojārs uzrādīja 100% (!) rezultātu

standings-ioip-2012-2013.html

un, protams, ieņēma absolūto pirmo vietu! (lai arī piecu citu dalībnieku kompānijā – starp citu, ļoti laba kompānija). Ko lai te saka... Tikai vēlreiz jāapbrīno. Paldies.

Un nobeigumā, novēlu sev uzrakstīt piezīmes tādā pašā stilā un intonācijā pēc Baltiādes un, protams, vasarā - pēc starptautiskās olimpiādes. Turam dūres par mūsējiem J. Skrienu tālāk. Uz treniņu...

Meklējiet sevi.

Aleksandrs Šidlovskis – mūsu talantīgais 2010.gada absolvents un pasniedzējs kopš 2008.gada rudens. Strādāja ar ļoti neparastu „kontingentu”: divu dažādu nodaļu 5.-8.klašu skolēniem. Sašam piemīt neapšaubāmas komunikācijas spējas ar jebkura vecuma cilvēkiem. Viņam patīk mežs, upe, programmēšana, viņš labprāt paplašina un padziļina savas zināšanas, viņam nepatīk „sēdēt uz kakla” vecākiem.

2011.gada pavasarī, vēl Rīgā

Izbraukums uz kaimiņu Edinburgu vai, kā saka angļi – Edinbru

Kāpēc Jūs iestājāties mūsu kursos?

Vēl pirms iestāšanās es apmeklēju fakultatīvās programmēšanas nodarbības savā 61.skolā. Bija tik interesanti, ka nodarbību laiks 9 no rīta sestdienās pavisam nebiedēja. Vecāki ātri pamanīja, ka es neesmu vienaldzīgs pret datoriem (sava vēl nebija), un, nejauši no saviem paziņām uzzinot par Progmeistars, piedāvāja man pamēģināt. Es ar prieku piekritu, un mēs aizgājām uz pārrunām.

Kurā klasē?

Pirmās nodarbības man bija 2006.gada vasarā – tātad, pēc sestās klases.

Jūsu mīļākie priekšmeti skolā.

Man vienmēr patika matemātika, fizika un ķīmija. Tieši šo priekšmetu olimpiādēs es piedalījos katru gadu. Kā izrādījās – ne velti. Man ļoti patika arī literatūra.

Divus pēdējos mācību gadus es biju skolas pašpārvaldes galva, uz kura pleciem bija visa organizēšana, kas nav saistīts ar mācību procesu. Mans padoms visiem skolēniem – izpaudiet sevi skolas dzīves veidošanā. Tā ir brīnišķīga pieredze darba procesa, komandu darba vadībā. Tā noteikti noderēs.

Kā Jūs izvēlējāties augstāko mācību iestādi?

Nosacījumu saraksts bija neliels. Vēlējos mācīties topa universitātē ārpus Latvijas. Vēlams bija nokļūt blakus paziņām – tāds kā „drošības spilvens”. Sākotnēji skatījos uz Lielbritānijas pusi, taču pēdējā brīdī padomāju, ka „mūs tur ir jau pārāk daudz”, un nolēmu mācīties Dānijā. Dānijā situācija ar mītni studentiem nav necik spīdoša. Man nepaveicās – dzīves vietu atradu tikai 2 nedēļas pēc iebraukšanas valstī. Tuvs cilvēks man palīdzēja ar pagaidu vietu zem jumta (izglāba „drošības spilvens”). Starp citu, kaut ko meklēt jāsāk pāris mēnešus pirms iebraukšanas valstī. Taču pat šāda taktika ne vienmēr nostrādā.

Tiku Orhūsas Biznesa akadēmijā (Business Academy Aarhus) (BAA) angļu klasē brīnišķīgā pilsētā Orhūsā. Kurss „Datorzinātne” (Computer Science) (CS) tur ir orientēts uz praktisko iemaņu apgūšanu, tāpēc dziļas zināšanas, piemēram, matemātikā nenoderēs, pat ja ļoti gribēsies. Pēc ”Progmeistars” kursiem tur ir vienkārši garlaicīgi. Ir protams lietas, kuras ”Progmeistarā” nestāsta (bizness, projektēšana), taču man personīgi apmācību programma mācību iestādē BAA likās ne visai interesanta: man patīk „rakt” dziļāk.

Tas arī kļuva par iemeslu pārbraukšanai uz Lielbritāniju (no liktenis neaizbēgsi). Pēc gada Dānijā mani ņēma otrajā kursā vairākās Skotijas universitātēs (stājos tikai tur, jo bezmaksas). Izvēle bija grūta, bet es izvēlējos Glāzgovas Universitāti (University of Glasgow) (GU), jo tā ieņem augstas pozīcijas topos. GU plusi: iespēja mācīties ne tikai CS, kā man trūka Dānijā. Mīnusi: man ir sajūta, it kā es tagad mācos pirmajā kursā, jo materiāls ir ļoti „izstiepts” (iespējams, tā šķiet tikai tiem, kam jau ir pieredze). Programma „Zinātņu bakalaurs” (Bachelor of Science, BSc) ir uz 4 gadiem (iespējams tas arī ir izstieptības iemesls). Daudz teorijas, taču gribētos arī vairāk prakses.

Kādas ir vidējās uztura un dzīvošanas izmaksas?

Atbilde uz šo jautājumu ir stipri atkarīga no studenta apetītes: par 150 latiem mēnesī var ļoti labi paēst. Lielbritānijā ir iespēja dzīvot 2-3 istabu dzīvoklī divatā vai vienam pašam – atsevišķā kopmītnes istabā. Jebkurā gadījumā ir jārēķinās ar summu 300 mārciņas (245 lati) mēnesī. Dānijā situācija cenas ziņā atšķiras nevisai daudz, taču atrast lētu dzīves vietu ir daudz grūtāk. Es neatradu un maksāju par vienistabas dzīvokli prestižā rajonā, protams, vairāk. Bija dārgi, taču ērti un komfortabli (paldies turienes algām).

Ja nav noslēpums, par kādam turienes algām iet runa?

Tas ir pavisam “filmas vērts” stāsts. Restorāna īpašniekam, kurā strādāja mana draudzene-rīdziniece, „atslēdzās” internēts. Viņa palūdza ātri palīdzēt. Es ātri pieskrēju, visu izdarīju. Īpašnieks saprata, ka „es varu” un palūdza uzrakstīt kādu programmatūru. Bet Rīgā es jau taisīju uzskaites sistēmu un pieredze šajā lietā jau bija. Rezultātā, jau pusotru gadu šī restorāna darbinieki izmanto manu programmatūru darba stundu uzskaitei, autovadītāji – ātrai pasūtījumu piegādei, bet tā pati draudzene-rīdziniece – grāmatvedības darbam. Taču, neapšaubāmi, par manas karjeras virsotni kļuva darbs virtuvē. Pārtikas jautājumi mani no tā brīža vairāk nesatrauca.

Jūsu padomes skolēniem, kursu apmeklētājiem, studentiem.

Pēc iespējas ātrāk saprast, ko Jūs gribat no dzīves. Personīgo mērķu apjaušana „agrā” vecumā palīdz pieņemt svarīgus lēmumus savlaicīgi. Pastāvīgi pašizglītoties. Neviens, izņemot Jūs pašus, to neizdarīs. Un, protams, neaizmirst par hobijiem un sportu. Tie ļoti palīdz, kad „pārstrādājies” vai „pārmācījies”. Un nebaidieties pieļaut kļūdas, lieciet malā visas šaubas un droši mainiet to, kas jūs neapmierina, meklējiet sevi.

Vai kursos apgūtās zināšanas un iemaņas palīdzēja Jums mācīties?

Ja nebūtu kursos apgūto zināšanu un iemaņu, man nāktos mācīties (Ui! Red.) Nē, es tik un tā mācos (Hūūū! Red.), taču man atliek daudz vairāk laika darbam un sportam. Varu ar pārliecību teikt, ka kursi sedz 70% no visa pirmo divu kursu materiāla (vismaz BAA un GU). Vai ir maz vērts runāt par iegūta laika daudzumu?

Ar ko Jūs tagad nodarbojaties?

Šobrīd beidzu Glāzgovas Universitātes (University of Glasgow) otro kursu. Ļoti aktīvi meklēju praksi uz vasaru un pat uz visu nākošo gadu. Daudzi uzņēmumi, kas principā piedāvā praksi, ir ieinteresēti gan „iepazīšanās” piedāvājumos (short-term insight uz dažām nedēļām vasarā), „īsos” vasaras stažēšanās piedāvājumos (summer internship uz 3 mēnešiem vasarā), gan arī „garos” stažēšanās piedāvājumos (placement uz 6-12 mēnešiem). Ja prakse ir „gara”, tad var aizmirst par mācībām uz gadu. Tiesa, universitāte vienmēr nāks Jums pretī. Prakse ir svarīga tiem, kuri nevar sagaidīt, kad varēs pastrādāt, vai kuriem ir nepieciešams pārtraukums mācībās. Nosacījumi katrā uzņēmumā ir savi.

Taču es jau tagad attālināti strādāju par programmētāju Latvijas uzņēmumā, kas piedāvā pakalpojumus medicīnas sektorā.

Ieteikumi profesionālai izaugsmei.

Ir jāsāk strādāt pēc iespējas agrāk. Ticiet man, punkts „izveidoju mājaslapu-vizītkarti mammas māsas draugam” agri vai vēlu Jums noderēs. Ja plānojat mācīties ārzemēs, pamēģiniet atrast attālinātu darbu dzimtenē. Šāds darbs ļoti noderēs pirmajam laikam: Jums nevajadzēs mazgāt traukus svešumā, un paralēli Jūs varēsiet gūt pieredzi, meklēt darbu valstī, kurā mācaties. Tur ir citas algas, bet Jums jau būs ko piedāvāt savā CV.

Es sāku strādāt sadzīves ķīmijas noliktavā, kad mācījos 9.klasē: strādāju pēc nodarbībām skolā, 3-4 dienas nedēļā. Pirmā grūtā darbā nopelnītā nauda ļāva man saprast, ka to jāpelna ar galvu. Te man palīdzēja Progmeistars, piedāvājot pasniedzēja darbu, par ko es kā 10.klases skolnieks biju ārkārtīgi priecīgs. Šis darbs palīdzēja man galīgi noteikt mērķus un plānus. Tomēr, neskatoties uz visiem augstajiem mērķiem, dzīve piespieda pastrādāt arī restorāna virtuvē Dānijā. Šī ļoti vērtīgā pieredze vēlreiz uzsvēra, cik svarīgi ir meklēt darbu savā specialitātē. Taču atcerieties, jebkura pieredze ir svarīga. Piemēram, var iemācīties garšīgi gatavot.

Hobiji

Spēlēju ģitāru, dziedu, mēģinu rakstīt dzeju. Taču tas viss ir dvēselei. Ķermenim, protams, sports. Tas disciplinē un neļauj atslābināties. Cienu peldēšanu, nodarbības trenažieru zālē un altimatu (komandu spēle ar lidojošu disku).

Man patīk kaut kur braukt. Laiku var atrast vienmēr. Dažreiz var „noķert” ļoti lētas biļetes (piemēram, autobusu Glāzgova – Londona par 1 mārciņu). Braucu uz Londonu pie draugiem, maijā plānoju aizbraukt uz Dāniju (ir lēti tiešie reisi), bet nākošajā gadā – pastaigas ar velosipēdiem gar vairākiem Skotijas ezeriem.

Veiksmi!!! Paldies par interviju.